Vēlēšanu teorija

Vēlēšanas ir kompleksa darbība, un no malas var likties, ka kāpēc gan nebūtu iespējams aprēķina ikvienu vēlēšanu iznākumu. Bet patiesībā šie aprēķini ir ļoti sarežģītu un pat tad nav iespējam paredzēt tieši kuri kandidāti vai cik daudz cilvēku balsos par kādu politisko spēku. Ja vēlēšanās piedalās tikai 2 cilvēki un ir jābalso par vienu no divām balsīm, tad ir iespējami tikai 4 dažādi scenāriji, un viens vai otrs no kandidātiem tiks iebalsots, tomēr ja vēlēšanās piedalās vairāki miljoni cilvēku un ir pieejami daudz un dažādi politiskie spēki, tāpat, kā daudz un dažādi kandidāti katrā no šiem politiskajiem spēkiem, tad šīs varbūtības ātri vien paliek tik lielas, ka nav iespējams paredzēt iznākumu ar gandriiz nekādu precizitāti.

Ja mēs vēlētos patiešām pirms vēlēšanām uzzināt kopējo stāvokli sabiedrībā, un kurš balsos par ko, tad būtu jāuzzina cik daudz cilvēku tieši ies balsot no visiem balsstiesīgajiem, kā arī to, kāds ir katra vēlētāja motīvs un intereses, lai aptuveni zinātu, par kādiem politiskajiem spēkiem katrs varētu balsot. Tad vēl būtu jāatrod cik daudz un kurās vietās partijas reklamējas un jāuzzina cik aptuveni procentuāli šīs reklāmas pārvilina cilvēkus no savas neziņas vai no cita politiskā spēka uz šo konkrēto partiju. Tad vēl būtu jāierēķina arī nelikumības, nepareizas biļetes un pat balsu pirkšanas mēģinājumi un tikai tad būtu iespējams skaidrāk uzzināt kāda varētu būt kopējā situācija pēc vēlēšanām.

Un tomēr arī ar visiem šiem datiem, ja tādi būtu pieejami, nebūtu 100% skaidrības, jo katrs cilvēks ir neatkarīgs un mums visiem piemīt brīvais gribasspēks, kas nozīmē to, ka jebkurā brīdī ikviens var pārdomāt un balsot par kādu citu politisko spēku. Un protams ir arī cilvēki, kas vienkārši nevar izlemt un tāpēc uz balsošanu neiet vispār vai arī arī iet balsot par tā saukto mazāko ļaunumu, lai politikas spēks, kas tiem nepatīk netiktu ievēlēts, un to pārspētu kāda ne tik slikta partija.

Manuprāt, mūsdienās vislabākais veids, kā vismaz aptuveni uzzināt priekšvēlēšanu rezultātus ir veikt aptaujas un censties tās veikt pēc iespējas lielākā un dažādākā sabiedrības grupā, mēģinot aptaujāt cilvēkus no visiem rajoniem un no dažādam vecuma un ienākumu grupām, lai būtu vismaz aptuveni dati par to, kāda ir kopējā situācija.