Vēlēšanu sistēmas

velesanu veidi

Proporcionālās vēlēšanas
Šajā vēlēšanu sistēmā vēlētāju balsis tiek dalītas proporcionāli ievēlamo deputātu skaitam. Lai vēlēšanu rezultātā parlamenta sastāvs nebūtu pārāk sadrumstalots un spētu nodrošināt maksimāli stabilas valdības veidošanu, ir iespējams noteikt arī procentuālo barjeru. Šīs vēlēšanu sistēmas gadījumā kandidātu sarakstus drīkst iesniegt tikai likumā noteiktajā kartībā reģistrētā partija vai partiju apvienība. Šī sistēma pieļauj arī grozāmus kandidātu sarakstus. Lai varētu realizēt proporcionālos vēlēšanu sistēmu, ir izstrādātas matemātiskas metodes, ar kuru palīdzību ir iespējams noteikt mandātu skaitu, kas pienākas katram ievēlētajam kandidātu sarakstam. Šai vēlēšanu sistēmai ir arī savi trūkumi – valstīs, kurā ir samērā zema politiskā kultūra, šī vēlēšanu sistēma noved pie sarežģīti izveidotām un konstruktīva darba mazspējīgām koalīcijas valdībām. Tāpat šīs sistēmas gadījumā notiek arī pastāvīgas iekšējās cīņas par portfeļa sadali, balstoties uz partiju interesēm, nevis profesionālās kompetences. Jāsaka, ka arī koalīciju valdības nav tik stabilas kā valdības vienpartiju gadījumā, kā arī iekšējo nesaskaņu dēļ tās nav pietiekoši darbspējīgas. Šīs vēlēšanu sistēmas priekšrocība ir tāda, ka tā nodrošina vēlētāju atbalstīto politisko partiju proporcionālu pārstāvniecību parlamentā. Šī vēlēšanu sistēma pastāv tādās valstīs kā Latvija, Itālija, Somija, Šveice, Īrija, Igaunija, Polija, Zviedrija un Norvēģija.

Mažoritārās vēlēšanas
Šīs vēlēšanu sistēmas gadījumā tiek balsots nevis par kandidātu sarakstu, bet gan par vienu, konkrētu personu. Balsoties uz vietu skaitu parlamentā, valstī tiek noteikts konkrēts vēlēšanu iecirkņu skaits, un katrā no tiem tauta ievēl vienu deputātu. Mažoritāro vēlēšanu gadījumā ir paredzētas divas vēlēšanu kārtas, ja gadījumā neviens kandidāts pirmajā vēlēšanu kārtā nesaņem balss vairākumus. Otrajā vēlēšanu kārtā piedalās vairs tikai divi spēcīgākie kandidāti no pirmās vēlēšanu kārtas. Šo vēlēšanu rezultātā parasti ātri un viegli izveidojas stabilas un darbspējīgas valdības. Šī sistēma nav vēlama valstīs, kurās pastāv vairākas, savstarpēji konfliktējošas etniskās grupas. Būtiski, ka partijai ir iespēja tikt pie ievērojama vairākuma parlamentā arī tad, ja par to ir nodotas mazāk nekā puse no visām nodotajām balsīm. Par šīs sistēmas trūkumu varētu uzskatīt situāciju, ka liels balsotāju skaits paliek bez pārstāvniecības parlamentā un līdz ar to arī valdībā. Šī vēlēšanu sistēma darbojas tādās valstīs kā Lielbritānija, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, kā arī Austrālija.

Jauktās vēlēšanas
Šī vēlēšanu sistēma ietver sevī gan proporcionālās, gan mažoritārās vēlēšanu sistēmas iezīmes. Jauktā vēlēšanu sistēma tika ieviesta vairākās valstīs pēc Otrā pasaules kara, cerībā izskaust proporcionālo un mažoritāro vēlēšanu sistēmu trūkumus, tajā pašā laikā saglabājot to priekšrocības. Šī vēlēšanu sistēma tiek praktizēta tādās valstīs kā Vācija un Jaunzēlande.