Vēlēšanas uzņēmumā?

Uzņēmumi parasti tiek veidotas kā aristokrātijas, kur ir viens uzņēmuma vadītājs, kas pieņem darbā pārējos cilvēkus un tad arī nosaka kuram kas ir jādara, tādā veidā radot situāciju, ka uzņēmuma darbiniekiem nav nekādu “balsošanas” tiesību un viņi tikai strādā to darbu, kas viņiem tiek uzdots. Bet pēdējā laikā sāk parādīties uzņēmumi, kuri tiek veidoti kā dzīvi organismi kur katrs cilvēks ir tikpat daudz atbildīgs par uzņēmuma pastāvēšanu, kā tā dibinātājs. Parasti šādos uzņēmumos darbinieki ir arī akcionāri un visiem pieder kaut maza daļa, bet tomēr daļa no uzņēmuma, lai arī ieinteresētu visus par to, ka katram ir jāstrādā uzņēmuma labā un tiklīdz, kā tiek darīts kaut kas pret uzņēmuma izaugsmi, tā arī viņu daļa uzņēmumā samazinās, jo kopējā uzņēmuma vērtība krīt.

Bet, vai uzņēmumi var būt demokrātijas un veikt kopīgus lēmumus, kas visiem ir apmierinoši, vai tomēr ir vajadzīgs līderis, kas uzstāda augstus mērķus un motivē cilvēkus tos sasniegt. Šis jautājums noteikti, ka nav tik viegls, lai uz to atrastu atbildi vienā rakstā, bet, pēc savas pieredzes varu teikt, ka tad, kad tiek mēģināts veidot demokrātiju, kopējie uzņēmuma mērķi, kas darbiniekiem ir kopīgi ir mazāki nekā tie varētu būt un tas varētu būt tāpēc, ka darbinieki paši vēl nav sapratuši, ka cilvēks var sasniegt ļoti daudz un tāpēc arī mērķi netiek uzstādīti pietiekoši augsti. Ja šāda demokrātija ar iekšējām vēlēšanām strādātu, tad būtu iespējams izveidot jaunu dzīvības formu, kas pati nosaka savu vadītāju un savus mērķus, bet tad ir nepieciešams jau no paša sākuma veidot uzņēmumu ar šādu vadības formu, jo pēc tam to izmainīt uz šādu jau vairs nav tik vienkārši.

Ja uzņēmuma iekšienē par lielākajiem jautājumiem notiek balsošana un cilvēki var izteikt savas vēlmes un iegribas, tad parasti kopējā morāle ir daudz augstāka un arī uzņēmuma ražīgums parasti ir daudz lielāks jo visi zina, ka viņi piedalās uzņēmuma veidošanā ne tikai strādā par samaksu noteiktas stundas dienā. Ir redzēti arī uzņēmumi, kur pat pats uzņēmuma vadītājs saka, ka tiklīdz, kā uzņēmuma darbinieki vairs nevēlēsies viņu, kā savu izpilddirektoru un vadītāju, tā viņš atkāpsies un ļaus uzņēmumam pašam izlemt, kurš būs viņa pēcnācējs. Šādas darbības ir ļoti reti dzirdamas, un pasakot darbiniekiem, ka viņiem ir tiesības parasti viņi tam tā īsti netic un tik un tā uzskata, ka nevar teikt visu, kas ienāk prātā, bet gan ir jādomā ko runāt un tāpēc arī jānoklusē savas kvēlākās vēlmes vai arī jānoklusē kritika, kas varētu uzņēmumam palīdzēt.

Mūsdienu kompānijas vairs nevar būt vienkāršas monarhijas ar vienu valdošu vadītāju, bet tām ir jābūt savienojumam no monarhijas un demokrātijas, jo, lai gan ir vajadzīgs līderis, kas visus dzen uz priekšu un uzstāda lielus mērķus, tad tomēr ir jābūt arī kopējai jautājumu izlemšanai, lai visi jūtas iesaistīti uzņēmuma darbībā.

Bet ko darīt tad, ja uzņēmums ir nonācis finansiālās nepatikšanās un ir ņemti vairāki kredīti, kas padara uzņēmuma atmosfēru daudz saasinātāku, un tāpēc kādam ir jāuzņemas līdera loma un jādara viss, lai motivētu pārējos? Šajā gadījumā noteikti vēlēšanas būs ļoti grūti organizēt, jo visiem morāle būs zema, bet ja to izdodas, tad tam vajadzētu saliedēt vairāk visu komandu un tādā veidā kopā visi varētu paveikt daudz vairāk.