Prezidenta vēlēšanas Latvijā

Balstoties uz Satversmi, Saeima ievēl Latvijas prezidentu uz 4 gadiem. Līdz šim brīdim Latvijas prezidenta vēlēšanas ir notikušas desmit reizes, neņemot vērā reizi, kad Kārlis Ulmanis 1936. gadā pasludināja sevi par prezidentu bez vēlēšanu norises.

Kā nosaka Latvijas likumi, par valsts prezidentu var tikt ievēlēts Latvijas pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības, kurš ir vismaz 40 gadu vecs, uz kuru neattiecas neviens no Latvijas likumos pieminētajiem ierobežojumiem, kā arī šī pilsoņa reputācija ir nevainojama.

Par Valsts prezidentu nevar ievēlēt personu, kura ir atzīta par rīcībnespējīgu, atrodas ieslodzījuma vietā, ir sodīta par apzinātu noziegumu, izņemot gadījumus, kad persona ir reabilitēta vai kad tās sodāmība ir dzēsta vai atcelta, nozieguma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības vai ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, vai pēc tā izdarīšanas ir saslimusi ar psihiskiem traucējumiem, ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, Kara un darba veterānu organizācijā, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, ir sodīta ar aizliegumu kandidēt jebkāda mēroga vēlēšanās, izņemot gadījumus, kad persona ir reabilitēta vai kad tās sodāmība ir dzēsta vai atcelta.

Valsts prezidentūras amata kandidatūras, Latvijas likumos noteiktā formā, ir rakstiski jāiesniedz Saeimas Prezidijam ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām. Ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi, kurā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda, vai iesniegtās kandidatūras atbilst likuma noteikumiem, un par kandidatūru noraidīšanu lemj Saeima.

Vēlēšanu zīmē kandidātus ieraksta tādā secībā, kādā tie pieteikti. Valsts prezidenta ievēlēšana notiek ar vēlēšanu zīmēm, aizklāti balsojot, Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Deputāti patstāvīgi iemet vēlēšanu aploksni Saeimas sēžu zāles vēlēšanu kastē.

Gadījumā, ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā nevienam kandidātam nav ievēlēšanai nepieciešamais balsu skaits, vēlēšanas tiek rīkotas no jauna, šoreiz kandidatūras jaunām prezidenta vēlēšanām izvirzot ne vēlāk kā 5 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas un Saeimas Prezidijam sasaucot Saeimas sēdi ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Ja arī pēc atkārtoto vēlēšanu pēdējās kārtas neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, vēlēšanas tiek rīkotas atkārtoti pēc sākotnējiem nosacījumiem.

Saeimas Prezidijs nosaka dienu, kad jaunievēlētajam Valsts prezidentam jādod svinīgais solījums. Ja jaunievēlētais prezidents atsakās dot svinīgo solījumu noteiktajā dienā, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas, kuru gadījumā kandidatūru iesniegšanas termiņu un vēlēšanu dienu nosaka Saeimas Prezidijs.

Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas notiek, ja esošais prezidents atsakās no prezidenta amata, tiek atlaists vai nomirst. Ārkārtas Valsts prezidenta vēlēšanās kandidatūru iesniegšanas termiņu un vēlēšanu dienu nosaka Saeimas Prezidijs.

Ja esošās Saeimas pilnvaru termiņš izbeidzas, Valsts prezidentu ievēl jaunievēlētā Saeima, kurai kandidatūras jāiesniedz ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc tās pilnvaru pirmās dienas un kuras sēdi Saeimas Prezidijs sasauc ne agrāk kā 20 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pēc tās pilnvaru pirmās dienas.