Parlamenta vēlēšanas Latvijā

parlamenta velesanas

Parlamenta jeb Saeimas vēlēšanas Latvijā tiek rīkotas ik pēc četriem gadiem oktobra pirmajā sestdienā un tās organizators ir Centrālā vēlēšanu komisija.

Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, ka parlamenta jeb Saeimas vēlēšanās var piedalīties visi balsstiesīgie Latvijas Republikas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir vismaz 18 gadus veci.

Saeimas vēlēšanas tiek rīkotas piecos vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē, taču tās tiek rīkotas arī ārvalstīs, kur tie vēlētāji, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas ārvalstīs, tiek iekļauti Rīgas vēlētāju skaitā. Ikviens vēlētājs drīkst balsot jebkurā vēlēšanu apgabala iecirknī gan Latvijā, gan ārvalstīs, neatkarīgi no savas deklarētās dzīvesvietas. No katra vēlēšanu apgabala Saeimā proporcionāli tiek ievēlēts noteikts skaits deputātu, lai to kopējais skaits veidotu simtu.

Saeimas vēlēšanas norisinās tikai vienu dienu, oktobra pirmo sestdienu, vēlēšanu iecirkņiem esot atvērtiem no plkst. 07:00 līdz 20:00. Diemžēl vai par laimi, vēlēšanās nav iespējams nobalsot priekšlaicīgi. Ārvalstīs dzīvojošajiem vēlētājiem ir iespēja balsot, nosūtot savu balsi pa pastu.

Tikai likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās partijas vai to apvienības ir tiesīgas iesniegt Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus. Par deputātu kandidātu drīkst būt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis, kurš ir ir sasniedzis 21 gadu vecumu un uz kuru neattiecas neviens Saeimas vēlēšanu likuma ierobežojums.

Lai iegūtu pārstāvniecību Saeimā, katrai vēlēšanās reģistrētajai partijai vai to apvienībai, jāsavāc vismaz 5% no visu vēlētāju balsu kopskaita.

Vēsturiski 1. Saeimas vēlēšanas notika 1922. gada oktobrī, pēc kurām Saeima tika ievēlēta uz trīs gadu periodu un turpmāk Saeimas vēlēšanas tradicionāli notika oktobra pirmajā sestdienā un svētdienā. Kā zināms, vēsturiski šie principi ir nedaudz mainījušies, proti, kā jau iepriekš minēts, Saeima tiek ievēlēta uz 4 gadu periodu, bet vēlēšanu laiks ir tikai oktobra pirmā sestdiena.

Drīz vien Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmu piemeklēja virkne neveiksmju. 1934. gada maijā notika apvērsums, pēc kura Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma dēļ Saeimas darbība tika pārtraukta līdz pat 1940. gada jūnijam. Pēc 1940. gada valsts okupācijas rīkotajām vēlēšanām nebija nozīmes, jo tās nebija demokrātiskas – viss tika izlemts tautas vietā, bet vēlēšanas tika rīkotas tikai formalitātes pēc.

Nākamās demokrātiskās vēlēšanas notika tikai 1990. gadā, kuru rezultātā balsu vairākumu guva Latvijas Tautas frontes atbalstītie kandidāti, kuri pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarību. Turpmākās vēlēšanas, pārvarot 62 gadu pārtraukumu, beidzot bija demokrātiskas.