Vēlēšanas ģimenē – kā izlemt demokrātiskā ceļā

Var šķist, ka vēlēšanas un demokrātija ir tikai un vienīgi pieņemama valsts pārvaldes, uzņēmuma vai kāda cita oficiāla formējuma gadījumā, taču patiesībā vēlēšanas arī ģimenes gadījumā var būt lielisks veids, kā izlemt dažādus lēmumus vai atrisināt nesaskaņas, jo, galu galā demokrātija, kuras pamatā ir balsošana un vēlēšanas, ir sistēma, kura atbalsta ne tikai vienlīdzību bet arī taisnīgumu un viedokļa brīvību, kas viss, manuprāt, ir labas un saticīgas ģimenes īpašības.
Vēlēšanas pēc savas būtības ir pasākums, kurā konkrēta cilvēku grupa balso par sev labvēlīgāko kandidātu vai situācijas iznākumu, kas izklausās visai līdzīgi, kā cilvēki un jo īpaši ģimenes savā starpā risina dažādas problēmas vai vienkārši izlemj dažādas situācijas, vai, vismaz tā vajadzētu būt jo īpaši tad, kad bērni, jau ir pietiekami veci, lai varētu pamatoti paust savu viedokli un piedalīties dažādu jautājumu risinājumā. Jo, ja ģimene piekopj demokrātiju, tas ne tikai bērniem liek justies kā daļai no ģimenes, jo arī viņiem tiek dotas izvēles iespējas, bet ģimenes vēlēšanas bērniem nereti liek justies kā pieaugušajiem, kā rezultātā vecāk bērniem jau laikus var iemācīt atbildību un patstāvību.

Viens no jautājumiem, kuru var ģimenes lokā nolemt ar vēlēšanu palīdzību, ir, piemēram, kur ģimene dosies ikgadējā atvaļinājumā, jo bieži vien vecāku izvēlētais galamērķis it nemaz neatbilst bērnu vēlmēm. Balsošana dod iespēju arī bērniem izteikt savu viedokli un pamatot to, kādēļ, iespējams, vecākiem vajadzētu pārdomāt ģimenes atvaļinājuma galamērķi.

Vēl kāds jautājums, kuru, manuprāt, vajadzētu atrisināt velēšanu ceļā, ir kredīta aizņemšanās, jo bieži vien, ja ģimene aizņemas kredītu ar sliktu kredītvēsturi, tas nozīmē, ka ģimenes brīvo līdzekļu apjoms uz kādu laiku saruks, kas ietekmēs ne tikai pašus vecākus, bet arī bērnus, iespējams, limitējot tiem izbaudīt visas bērnības pieredzes.
Vēl, manuprāt, arī mājdzīvnieka jautājums, par kuru daudzās ģimenēs bieži notiek diskusijas, varētu lieliski tikt nolemts balsošanas ceļā. Protams, vecāki no bērniem var pieprasīt pamatojumu, kādēļ tie vēlas mājdzīvnieku un kā un kurš par to rūpēsies, taču, pēc vēlēšanām, beigās var izrādīties, ka, piemēram, viens no vecākiem arī vēlas mājdzīvnieku vai viens no bērniem patiesi nevēlas mājdzīvnieku, kas noteikti ietekmēs gala lēmumu – iegādāties mājdzīvnieku vai nē.

Lietuvas prezidenta vēlēšanas

lietuvas prezidentePrezidenta vēlēšanas ir ļoti svarīgs notikums jebkurā prezidentālā republikā. Ir jāievēl cilvēks, kurš turpmākos gadus reprezentēs valsti un būs tās pārstāvis pasaules politikā. Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, prezidenta vēlēšanas atšķiras no Latvijas prezidenta vēlēšanām. Lietuvā valsts prezidentu vēl visa tauta. Pēc 5. panta Lietuvas Republikas prezidenta vēlēšanu likumā, prezidentu ievēl bez starpniekiem. Prezidenta vēlēšanas Lietuvā uzskatāmas arī par vislielākajām balsotāju skaita dēļ. Tikai otrajā vietā ir Seima, trešajā pašvaldību un ceturtajā Eiroparlamenta vēlēšanas.

Atšķirīgi ir arī kandidātu izvirzīšanas nosacījumi un atbilstība. Kandidātus var izvirzīt atsevišķas personas, politiskās partijas, sabiedriskās organizācijas vai pats kandidāts. Lietuvas CVK ir jāiesniedz nepieciešamie dokumenti un jāsamaksā drošības nauda. Bez šiem dokumentiem, prezidenta amata kandidātam ir jāiesniedz 20 tūkstoši atbalstītāju paraksti. Tad šis cilvēks jau kļūst par oficiālu kandidātu. Par Lietuvas prezidentu var kļūt Lietuvas Republikas pilsonis, kurš vismaz pēdējos 3 dzīves gadus ir pavadījis Lietuvā, līdz vēlēšanu dienai būs sasniedzis 40 gadu vecumu un ir viņam tiesības būt ievēlētam Seimā. Pēc prezidenta vēlēšanu likuma, kandidāts nevar būt ievēlēts vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Viens prezidentūras termiņš Lietuvā ir lielāks kā Latvijā – 5 gadi.

Prezidentam vēlēšanās ir vajadzīgs vismaz 50% atbalsts no visiem vēlētājiem, ja balso vairāk par pusi balsstiesīgo iedzīvotāju. Ja balso mazāk par pusi, tad uzvar kandidāts ar lielāko balsu skaitu, bet tam ir jābūt vismaz vairāk par trešdaļu no kopējā balsu skaita. Ja prezidentu neievēl pirmajā vēlēšanu kārtā, tad seko otrā kārta. Pašreizējo Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti pirmo reizi ievēlēja 2009. gadā, par kandidāti balsoja gandrīz 70% no vēlētājiem. Grībauskaite uzvarēja arī atkārtoti, vēlēšanās 2014. gadā.

Lietuvas prezidents ir galvenais valsts pārstāvis ārpolitikā. Prezidenta uzdevumos ietilpst galveno ārpolitikas jautājumu apspriešana, diplomātu pieņemšana un iecelšana amatā, starptautisku līgumu parakstīšana. Parasti šos likumus pēc tam iesniedz Seimā, lai tos ratificētu. Valsts iekšējā politikā Lietuvas prezidents izvirza kandidātu Ministru prezidenta amatam, kā arī prezidentam ir daļējas tiesības ierobežot Seima darbību, piemēram, ierosinot atlaist Seimu.

Vēlēšanas uzņēmumā?

Uzņēmumi parasti tiek veidotas kā aristokrātijas, kur ir viens uzņēmuma vadītājs, kas pieņem darbā pārējos cilvēkus un tad arī nosaka kuram kas ir jādara, tādā veidā radot situāciju, ka uzņēmuma darbiniekiem nav nekādu “balsošanas” tiesību un viņi tikai strādā to darbu, kas viņiem tiek uzdots. Bet pēdējā laikā sāk parādīties uzņēmumi, kuri tiek veidoti kā dzīvi organismi kur katrs cilvēks ir tikpat daudz atbildīgs par uzņēmuma pastāvēšanu, kā tā dibinātājs. Parasti šādos uzņēmumos darbinieki ir arī akcionāri un visiem pieder kaut maza daļa, bet tomēr daļa no uzņēmuma, lai arī ieinteresētu visus par to, ka katram ir jāstrādā uzņēmuma labā un tiklīdz, kā tiek darīts kaut kas pret uzņēmuma izaugsmi, tā arī viņu daļa uzņēmumā samazinās, jo kopējā uzņēmuma vērtība krīt.

Bet, vai uzņēmumi var būt demokrātijas un veikt kopīgus lēmumus, kas visiem ir apmierinoši, vai tomēr ir vajadzīgs līderis, kas uzstāda augstus mērķus un motivē cilvēkus tos sasniegt. Šis jautājums noteikti, ka nav tik viegls, lai uz to atrastu atbildi vienā rakstā, bet, pēc savas pieredzes varu teikt, ka tad, kad tiek mēģināts veidot demokrātiju, kopējie uzņēmuma mērķi, kas darbiniekiem ir kopīgi ir mazāki nekā tie varētu būt un tas varētu būt tāpēc, ka darbinieki paši vēl nav sapratuši, ka cilvēks var sasniegt ļoti daudz un tāpēc arī mērķi netiek uzstādīti pietiekoši augsti. Ja šāda demokrātija ar iekšējām vēlēšanām strādātu, tad būtu iespējams izveidot jaunu dzīvības formu, kas pati nosaka savu vadītāju un savus mērķus, bet tad ir nepieciešams jau no paša sākuma veidot uzņēmumu ar šādu vadības formu, jo pēc tam to izmainīt uz šādu jau vairs nav tik vienkārši.

Ja uzņēmuma iekšienē par lielākajiem jautājumiem notiek balsošana un cilvēki var izteikt savas vēlmes un iegribas, tad parasti kopējā morāle ir daudz augstāka un arī uzņēmuma ražīgums parasti ir daudz lielāks jo visi zina, ka viņi piedalās uzņēmuma veidošanā ne tikai strādā par samaksu noteiktas stundas dienā. Ir redzēti arī uzņēmumi, kur pat pats uzņēmuma vadītājs saka, ka tiklīdz, kā uzņēmuma darbinieki vairs nevēlēsies viņu, kā savu izpilddirektoru un vadītāju, tā viņš atkāpsies un ļaus uzņēmumam pašam izlemt, kurš būs viņa pēcnācējs. Šādas darbības ir ļoti reti dzirdamas, un pasakot darbiniekiem, ka viņiem ir tiesības parasti viņi tam tā īsti netic un tik un tā uzskata, ka nevar teikt visu, kas ienāk prātā, bet gan ir jādomā ko runāt un tāpēc arī jānoklusē savas kvēlākās vēlmes vai arī jānoklusē kritika, kas varētu uzņēmumam palīdzēt.

Mūsdienu kompānijas vairs nevar būt vienkāršas monarhijas ar vienu valdošu vadītāju, bet tām ir jābūt savienojumam no monarhijas un demokrātijas, jo, lai gan ir vajadzīgs līderis, kas visus dzen uz priekšu un uzstāda lielus mērķus, tad tomēr ir jābūt arī kopējai jautājumu izlemšanai, lai visi jūtas iesaistīti uzņēmuma darbībā.

Bet ko darīt tad, ja uzņēmums ir nonācis finansiālās nepatikšanās un ir ņemti vairāki kredīti, kas padara uzņēmuma atmosfēru daudz saasinātāku, un tāpēc kādam ir jāuzņemas līdera loma un jādara viss, lai motivētu pārējos? Šajā gadījumā noteikti vēlēšanas būs ļoti grūti organizēt, jo visiem morāle būs zema, bet ja to izdodas, tad tam vajadzētu saliedēt vairāk visu komandu un tādā veidā kopā visi varētu paveikt daudz vairāk.

Parlamenta vēlēšanas Latvijā

parlamenta velesanas

Parlamenta jeb Saeimas vēlēšanas Latvijā tiek rīkotas ik pēc četriem gadiem oktobra pirmajā sestdienā un tās organizators ir Centrālā vēlēšanu komisija.

Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, ka parlamenta jeb Saeimas vēlēšanās var piedalīties visi balsstiesīgie Latvijas Republikas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir vismaz 18 gadus veci.

Saeimas vēlēšanas tiek rīkotas piecos vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē, taču tās tiek rīkotas arī ārvalstīs, kur tie vēlētāji, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas ārvalstīs, tiek iekļauti Rīgas vēlētāju skaitā. Ikviens vēlētājs drīkst balsot jebkurā vēlēšanu apgabala iecirknī gan Latvijā, gan ārvalstīs, neatkarīgi no savas deklarētās dzīvesvietas. No katra vēlēšanu apgabala Saeimā proporcionāli tiek ievēlēts noteikts skaits deputātu, lai to kopējais skaits veidotu simtu.

Saeimas vēlēšanas norisinās tikai vienu dienu, oktobra pirmo sestdienu, vēlēšanu iecirkņiem esot atvērtiem no plkst. 07:00 līdz 20:00. Diemžēl vai par laimi, vēlēšanās nav iespējams nobalsot priekšlaicīgi. Ārvalstīs dzīvojošajiem vēlētājiem ir iespēja balsot, nosūtot savu balsi pa pastu.

Tikai likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās partijas vai to apvienības ir tiesīgas iesniegt Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus. Par deputātu kandidātu drīkst būt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis, kurš ir ir sasniedzis 21 gadu vecumu un uz kuru neattiecas neviens Saeimas vēlēšanu likuma ierobežojums.

Lai iegūtu pārstāvniecību Saeimā, katrai vēlēšanās reģistrētajai partijai vai to apvienībai, jāsavāc vismaz 5% no visu vēlētāju balsu kopskaita.

Vēsturiski 1. Saeimas vēlēšanas notika 1922. gada oktobrī, pēc kurām Saeima tika ievēlēta uz trīs gadu periodu un turpmāk Saeimas vēlēšanas tradicionāli notika oktobra pirmajā sestdienā un svētdienā. Kā zināms, vēsturiski šie principi ir nedaudz mainījušies, proti, kā jau iepriekš minēts, Saeima tiek ievēlēta uz 4 gadu periodu, bet vēlēšanu laiks ir tikai oktobra pirmā sestdiena.

Drīz vien Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmu piemeklēja virkne neveiksmju. 1934. gada maijā notika apvērsums, pēc kura Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma dēļ Saeimas darbība tika pārtraukta līdz pat 1940. gada jūnijam. Pēc 1940. gada valsts okupācijas rīkotajām vēlēšanām nebija nozīmes, jo tās nebija demokrātiskas – viss tika izlemts tautas vietā, bet vēlēšanas tika rīkotas tikai formalitātes pēc.

Nākamās demokrātiskās vēlēšanas notika tikai 1990. gadā, kuru rezultātā balsu vairākumu guva Latvijas Tautas frontes atbalstītie kandidāti, kuri pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarību. Turpmākās vēlēšanas, pārvarot 62 gadu pārtraukumu, beidzot bija demokrātiskas.

Prezidenta vēlēšanas Latvijā

Balstoties uz Satversmi, Saeima ievēl Latvijas prezidentu uz 4 gadiem. Līdz šim brīdim Latvijas prezidenta vēlēšanas ir notikušas desmit reizes, neņemot vērā reizi, kad Kārlis Ulmanis 1936. gadā pasludināja sevi par prezidentu bez vēlēšanu norises.

Kā nosaka Latvijas likumi, par valsts prezidentu var tikt ievēlēts Latvijas pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības, kurš ir vismaz 40 gadu vecs, uz kuru neattiecas neviens no Latvijas likumos pieminētajiem ierobežojumiem, kā arī šī pilsoņa reputācija ir nevainojama.

Par Valsts prezidentu nevar ievēlēt personu, kura ir atzīta par rīcībnespējīgu, atrodas ieslodzījuma vietā, ir sodīta par apzinātu noziegumu, izņemot gadījumus, kad persona ir reabilitēta vai kad tās sodāmība ir dzēsta vai atcelta, nozieguma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības vai ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, vai pēc tā izdarīšanas ir saslimusi ar psihiskiem traucējumiem, ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, Kara un darba veterānu organizācijā, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, ir sodīta ar aizliegumu kandidēt jebkāda mēroga vēlēšanās, izņemot gadījumus, kad persona ir reabilitēta vai kad tās sodāmība ir dzēsta vai atcelta.

Valsts prezidentūras amata kandidatūras, Latvijas likumos noteiktā formā, ir rakstiski jāiesniedz Saeimas Prezidijam ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām. Ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi, kurā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda, vai iesniegtās kandidatūras atbilst likuma noteikumiem, un par kandidatūru noraidīšanu lemj Saeima.

Vēlēšanu zīmē kandidātus ieraksta tādā secībā, kādā tie pieteikti. Valsts prezidenta ievēlēšana notiek ar vēlēšanu zīmēm, aizklāti balsojot, Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Deputāti patstāvīgi iemet vēlēšanu aploksni Saeimas sēžu zāles vēlēšanu kastē.

Gadījumā, ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā nevienam kandidātam nav ievēlēšanai nepieciešamais balsu skaits, vēlēšanas tiek rīkotas no jauna, šoreiz kandidatūras jaunām prezidenta vēlēšanām izvirzot ne vēlāk kā 5 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas un Saeimas Prezidijam sasaucot Saeimas sēdi ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Ja arī pēc atkārtoto vēlēšanu pēdējās kārtas neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, vēlēšanas tiek rīkotas atkārtoti pēc sākotnējiem nosacījumiem.

Saeimas Prezidijs nosaka dienu, kad jaunievēlētajam Valsts prezidentam jādod svinīgais solījums. Ja jaunievēlētais prezidents atsakās dot svinīgo solījumu noteiktajā dienā, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas, kuru gadījumā kandidatūru iesniegšanas termiņu un vēlēšanu dienu nosaka Saeimas Prezidijs.

Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas notiek, ja esošais prezidents atsakās no prezidenta amata, tiek atlaists vai nomirst. Ārkārtas Valsts prezidenta vēlēšanās kandidatūru iesniegšanas termiņu un vēlēšanu dienu nosaka Saeimas Prezidijs.

Ja esošās Saeimas pilnvaru termiņš izbeidzas, Valsts prezidentu ievēl jaunievēlētā Saeima, kurai kandidatūras jāiesniedz ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc tās pilnvaru pirmās dienas un kuras sēdi Saeimas Prezidijs sasauc ne agrāk kā 20 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pēc tās pilnvaru pirmās dienas.