Lietuvas prezidenta vēlēšanas

lietuvas prezidentePrezidenta vēlēšanas ir ļoti svarīgs notikums jebkurā prezidentālā republikā. Ir jāievēl cilvēks, kurš turpmākos gadus reprezentēs valsti un būs tās pārstāvis pasaules politikā. Mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, prezidenta vēlēšanas atšķiras no Latvijas prezidenta vēlēšanām. Lietuvā valsts prezidentu vēl visa tauta. Pēc 5. panta Lietuvas Republikas prezidenta vēlēšanu likumā, prezidentu ievēl bez starpniekiem. Prezidenta vēlēšanas Lietuvā uzskatāmas arī par vislielākajām balsotāju skaita dēļ. Tikai otrajā vietā ir Seima, trešajā pašvaldību un ceturtajā Eiroparlamenta vēlēšanas.

Atšķirīgi ir arī kandidātu izvirzīšanas nosacījumi un atbilstība. Kandidātus var izvirzīt atsevišķas personas, politiskās partijas, sabiedriskās organizācijas vai pats kandidāts. Lietuvas CVK ir jāiesniedz nepieciešamie dokumenti un jāsamaksā drošības nauda. Bez šiem dokumentiem, prezidenta amata kandidātam ir jāiesniedz 20 tūkstoši atbalstītāju paraksti. Tad šis cilvēks jau kļūst par oficiālu kandidātu. Par Lietuvas prezidentu var kļūt Lietuvas Republikas pilsonis, kurš vismaz pēdējos 3 dzīves gadus ir pavadījis Lietuvā, līdz vēlēšanu dienai būs sasniedzis 40 gadu vecumu un ir viņam tiesības būt ievēlētam Seimā. Pēc prezidenta vēlēšanu likuma, kandidāts nevar būt ievēlēts vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Viens prezidentūras termiņš Lietuvā ir lielāks kā Latvijā – 5 gadi.

Prezidentam vēlēšanās ir vajadzīgs vismaz 50% atbalsts no visiem vēlētājiem, ja balso vairāk par pusi balsstiesīgo iedzīvotāju. Ja balso mazāk par pusi, tad uzvar kandidāts ar lielāko balsu skaitu, bet tam ir jābūt vismaz vairāk par trešdaļu no kopējā balsu skaita. Ja prezidentu neievēl pirmajā vēlēšanu kārtā, tad seko otrā kārta. Pašreizējo Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti pirmo reizi ievēlēja 2009. gadā, par kandidāti balsoja gandrīz 70% no vēlētājiem. Grībauskaite uzvarēja arī atkārtoti, vēlēšanās 2014. gadā.

Lietuvas prezidents ir galvenais valsts pārstāvis ārpolitikā. Prezidenta uzdevumos ietilpst galveno ārpolitikas jautājumu apspriešana, diplomātu pieņemšana un iecelšana amatā, starptautisku līgumu parakstīšana. Parasti šos likumus pēc tam iesniedz Seimā, lai tos ratificētu. Valsts iekšējā politikā Lietuvas prezidents izvirza kandidātu Ministru prezidenta amatam, kā arī prezidentam ir daļējas tiesības ierobežot Seima darbību, piemēram, ierosinot atlaist Seimu.