Igaunijas Vēlēšanu sistēma

Igaunija ir vienīgā no Eiropas valstīm, kas savā balsošanas sistēmā dod saviem vēlētājiem iespēju nobalsot ar interneta starpniecību novelkot uz sava datora aplikāciju, ar kuru iespējams izteikt savu balsti. Šī sistēma ir unikāla un pirmajā darbības reizē jau vairāk nekā 9 tūkstoši Igaunijas iedzīvotāju izvēlējās balsot ar interneta starpniecību, un kopš 2006. gada visas vēlēšanas notikušas paralēli gan ar parasto aplokšņu balsošanu gan ar šo interneta jeb tā saucamo e-balsošanas sistēmu. Igaunija savā tehnoloģiskajā attīstībā pārspēj citas Eiropas valstis ne tikai šajā jomā bet arī tehnoloģisko risinājumu izveidē saziņai ar valsti un dažādu citu elektronisko dokumentu veidošanā, kas ļauj Igaunijas iedzīvotājiem netērēt papīru un iesniegt dažāda veida iesniegumus tieši elektroniski.

Ja runājam vairāk tieši par šo vēlēšanu sistēmu, tad tā ir tikusi veidota, pēc tās pašas aplokšņu balsošanas sistēmas, kur balsotājam ir jānovelk programmatūra uz sava datora, pēc tam ar šo programmu jāizsaka sava balss, kas tiek šifrēta, un tālāk jānosūta tā ar interneta palīdzību uz centrālo vēlēšanu komisiju, kas 7 dienu laikā, kamēr šī balsošanas iespēja ir pieejama apstiprinās un izvērtēs visas balsis. Šī sistēma ir atvērta 7 dienas pirms vēlēšanām un tā tas tiek darīts, lai vēlēšanu komisijai būtu laiks apkopot balsis un noteikt, vai nav veikta dubulta balsošana, kā arī lai pēc tam cilvēkiem ļautu izmainīt balsi gan atkārtoti internetā, gan arī ejot pa taisno uz vēlēšanu iecirkņiem, ja ir tāda vēlme. Šī sistēma strādā labi, tomēr pēdējo gadu laikā ir izskanējušas dažādas domas par tās drošību, jo pēc tās sistēmas pirmkoda atklāšanas mazai zinātnieku komandai izdevās šo sistēmu uzlaust ar dažādām metodēm, kas nozīmē to, ka valsts līmeņa hakeriem būtu iespējams šo sistēmu apiet un tādā veidā nelegāli izmainīt vēlēšanu iznākumu, kas padarītu koroborētās vēlēšanas pretlikumīgas un neleģetatimatīvas. Bet ieviešot jebkuru jaunu tehnoloģiju ir jārēķinās ar šādām nepilnībām, bet Igaunija rāda ceļu pārējai Eiropai, kā tas ir darāms, un Igaunijas iedzīvotāji ir visai iepriecināti, ka viņu valsts ir tik attīstīta un nestāv uz vietas, bet nemitīgi innovē un uzlabo savu iedzīvotāju dzīves līmeni.
Arī Latvija vēlējās ieviest E-balsošanu, tomēr mūsu valstij tas vēl nav izdevies, lai gan bija paredzēts jau, ka 2013. gadā varēs nobalsot tieši elektroniski. Šīs sistēmas izveide ir nekavējusies lielo izmaksu un drošības līmeņa dēļ, un, manuprāt, valsts ir izvēlējusies kādu no lielajiem uzņēmumiem un pārāk daudz naudas tērē tieši birokrātijai nevis tiešai programmas izstrādei, kā tam vajadzētu būt.
Izskatās, ka nākotnē visās Eiropas valstīs šādas sistēmas varētu tikt ieviestas, tomēr jāseko līdzi, kā Igaunijai izdosies nostabilizēt šo vēlēšanu sistēmu un padarīt to drošāku, un tikai pēc tam pārējās valstis sāks ieviest šādu pakalpojumu saviem iedzīvotājiem. Igaunija šoreiz rāda piemēru pasaulei, un cerams, ka viņiem tas sanāks labi un nākotnē mēs arī varēsim vēlēt neizejot no mājām, un ja visi tā darītu, tad noteikti, ka samazinātos vēlēšanu izdevumi, kas pašlaik sastāda vairākus miljonus Eiro katru reizi, kad tiek rīkotas šīs vēlēšanas.