Demokrātija un brīvais tirgus

Demokrātija ir valsts pārvaldības sistēma, kurā visiem valsts iedzīvotājiem ir iespēja balsot un ievēlēt amatos valsts galvenās amatpersonas, bet Latvijas gadījumā Saemu. Demokrātijai teorētiski būtu jāatspoguļo visu savu vēlētāju vēlmes un tās tas arī jāmēģina pēc iespējas vairāk piepildīt un , ja šīs vēlmes mainās tad arī tās sākt piepildīt. Bet lai gan ideja ir ļoti laba, tomēr tā nestrādā tik ideāli, kā varētu gribēties, jo tie, kas tiek ievēlēti ir tikai cilvēki un bieži vien viņiem ir savas vēlmes un iegribas, kā arī viņiem ir grūti uzzināt visu, ko viņu vēlētāji vēlas un tad to arī mēģināt pieņemt valdības sēdēs balsojot par dažādiem likumprojektiem. Demokrātijā valdībai būtu jābūt tautas kalpam, bet parasti sanāk otrādāk un tauta ir valdības kalpi un valdība cenšas ietekmēt cilvēkus nevis otrādāk, kā tam būtu jābūt.

Brīvais tirgus savukārt ir ekonomikas veids, kurā katram cilvēkam ir dota iespēja veidot savu uzņēmumu un mēģināt nopelnīt naudu, tādā veidā radot produktus un pakalpojumus, ko citi patērētāji vēlas. Brīvajā tirgū tiek veidoti uzņēmumi, kas noteikti nav demokrātiski, bet kur galvenais ir uzņēmuma vadītājs un tāpēc uzņēmumā valda vairāk diktatoriska vadība nevis demokrātiska. Lai gan ir arī uzņēmumi, kuros pastām demokrātiski ievirzieni, kur visiem darbiniekiem kopā ir jālemj par uzņēmuma darbības principiem. Bet pamatā tas nozīmē, ka demokrātiskā sabiedrībā ir diktatoriskas iezīmes un bieži vien uzņēmumi, kuros ir viens galvenais cilvēks tad arī ir ļoti veiksmīgi un ir spējīgi nopelnīt milzīgas naudas summas, kur pretī valdība, kas ir demokrātija parasti nespēj sasniegt šādu efektivitāti un tāpēc nespēj sacensties ar individuāliem uzņēmējiem un viņu uzņēmumiem dažādās nozarēs. Tāpēc arī valdība parasti lēnām izvēlas privatizēt dažādas nozares, kā tas agrāk notika ar telekomunikācijām un nu notiek ar elektrības tirgu. Bet viena lieta vēl jo projām ir tikai valdības rokās un tā ir nauda.

Valdībām visā pasaulē ir pilnīgi monopola statusi uz naudas veidošanu un ja tu sāc veidot savu naudu, tad tu vari tikt nosodīts par naudas viltošanu un finanšu noziegumiem, kas liekas ļoti jocīgi. Bet tas viss kļūst skaidrāks, kad mēs uzzinām to, ka valsts ir galvenais kreditors, kas izsniedz ātros interneta kredītus jau nē bet īstus masīvus kredītus miljardos bankām un kuras tālāk šo naudu izsniedz iedzīvotājiem un tādā veidā valdība cenšas patiesībā regulēt brīvo tirgu, ko viņiem nevajadzētu darīt. Un ir izvirzītas dažādas teorijas par to, ka valstis šādā veidā nodara vairāk ļaunumu nekā labumu veidojot kredītu burbuļus un kad tie sprāgst tad visa ekonomika ieslīgst recesijā, kā tas notika 2008 gadā!

Atbildes, kā pareizi būtu valdībām un uzņēmumiem jāpastāv man nav, bet, manuprāt, patreizējā sistēma, kas visā pasaulē tiek piekopta ir nestabila un tāpēc arī notiek visi šie finanšu burbuļi un lejupslīdes, kā arī valsts ir galvenais faktors, kas visu laiku lēnām ceļ cenas radot inflāciju, kas arī nav patīkami cilvēkiem, kas pelna minimālo algu vai kaut vai Latvijas vidējo algu.