Autoritārisms

Autoritārisms ir valdības sistēma, kurā pār valsti vaļa viens varas kopums, kas parasti ir koncentrēts vienā cilvēkā. Šāds valdīšanas veids parasti liedz indivīdiem vārda brīvību, apspiež jebkādas pretošanās esošajai varai un ar militāro, armijas un slepeno dienestu palīdzību tiek kontrolēti visi iedzīvotāji nereti izmantojot vardarbību un iebiedēšanu lai noturētu esošo līderi pie varas. Autoritārisms parasti notiek tad, kad kādā valstī notiek smagas politiskās vai ekonomiskās nedienas un cilvēki atbalsta šāda aparāta izveidi, jo tas ir mazākais ļaunums un demokrātiskajai sistēmai līdz tam laikam nav izdevies atrisināt saasinātās problēmas.

Autoritārisma sistēmā var notikt vēlēšanas, bet parasti tās ir jau iepriekš noteiktas un viegli paredzamas jo parasti tajās piedalās tikai viens kandidāts vai arī, ja piedalās vairāki tad pie balsu skaitīšanas notiek to manipulācija un tāpēc šādas vēlēšanas ir anti-demokrātiskas. Parasti visas valdības sistēmas sākot ar birokrātijas aparātu līdz drošības dienestiem, spiegiem, izlūkiem un pat karaspēku visi ir pakļauti šai vienai personai un šis līderis tad tos arī izmanto lai noturētu savu varu un vadītu valsti virzienā, kurā viņš vēlas. Parasti visi šie dienesti ir pakļauti tieši ar lojalitāte vadonim, bet lojalitāte var tikt iegūta gan aiz respekta pret viņa paveikumiem gan arī vienkārši no tā, ka šis līderis ar iebiedēšanu un spēku pakļauj sev šos spēkus un jebkāda pretošanās tiek sodīta ar vardarbību.

Arī Latvijā no 1934. gada līdz 1940. gadam bija Autoritārais režīms, kuru vadīja Kārlis Ulmanis, kurš, lai gan bija diktators, tomēr Latviju vadīja salīdzinoši maigi, ja salīdzina viņu ar citiem tā laika diktatoriem. Ulmanim bija gandrīz vienpersoniska vara, jo viņš pieņēma gan likumprojektus gan arī citas valstij svarīgās lietas un viņam bija arī liela preses kontrole un visus politiskos spēkus uzreiz pēc varas sagrābšanas Ulmanis izjauca un lielu daļu politiķu ieslodzīja. Ulmanim izdevās nacionalizēt lielāko daļu no Latvijas uzņēmumiem un 1940. gadā viņa valdība kontrolēja aptuveni 60% no kopējās rūpniecības Latvijas teritorijā. Kā arī Ulmanim bija pieejami neizsmeļami naudas līdzekļi gan no Latvijas kredītbankas, kas izsniedza kredītus gan arī no budžeta pārpalikumiem, ko Ulmanis izmantoja savu vizīšu laikā un arī lai tā teikt “palutinātu” sevi.

Autoritārisms nekas nav strādājis, jo lai gan sākumā liekas, ka visa tauta zem šāda režīma ir vienota, tomēr patiesībā gan rūpniecība strādā neefektīvi gan arī citas lietas netiek pietiekami labi nodarbinātas jo viens cilvēks nekad nevar iegūt pietiekoši daudz informācijas lai varētu efektīvi vadīt tik lielu cilvēku skaitu!